Tā kā blogs un bildes darbojas lieliski, es nolēmu turpināt likt iekšā Arizonas ceļojumu. Pirmās divas bildes – vēl no Sedonas.
Tālāk jau seko bildes no Lielā kanjona. Mēs piebraucām no “otras” puses – nevis turienes, kur parasti ierodas cilvēki. No Flegstafas pa 89., pēc tam pa 64., proti, no austrumiem.
Ceļa kvalitāte ideāla. Tas droši vien izskaidrojams ar nokrišņu un aukstuma trūkumu.
Pirmais kanjoniņš, ko ieraudzījām. Šķiet sekls, bet patiesībā tur pāris simtu metru točna ir. Tur pa kreisi zem nojumēm indiāņi andelējas ar visādiem nieciņiem. Viss indiāņiem ir glīts, bet tas palika pazaudētajā čemodānā, nu jau uz visiem laikiem. Tā nu dāvanas neviens nedabūs, izņemot tās, ko esmu jau atdevis. Pārdevēju, starp citu, sauca Rozella Frīmena.
Tā, kā nav grūti nojaust, ir oficiālā zīme pie iebrauktuves
Nu ko, esat gatavi ieraudzīt Kanjonu? Skatieties vien, ko tur vairs.
Ja tas jūs iespaidoja, apskaužu. Mūs lūk ne pārāk. Neslikti, protams, bet gaidījām taču lielo un grandiozo pasaules brīnumu, a dabūjām vienkārši garu klinti.
Ja bilde augstāk jūs neapmierināja, lūk jums vēl viena. Mazliet labāka, bet vienalga gribas kaut ko vairāk.
Upe pašā apakšā – Kolorādo. Tā arī izgrauza Kanjonu, iztērēja tam nieka 10 miljonus gadu. Pēc ģeoloģiskajiem mērogiem tas nav nekas. Kanjonā pa upi uz plostiem laižas tūristi (šķiet, to sauc par raftingu).
